Andrejs Platonovs "Upe Potūdaņa"

“Ko mūsdienu latviešu lasītājam teikt par Andreju Platonovu (1899–1951), krievu prozas klasiķi, kura interpretētāji Rietumvalstīs nereti iekļauj viņu vienā kopā ar F. Kafku, R. Mūzilu, Dž. Džoisu? Platonovu savā Nobela lekcijā ar cieņu minējis E. Hemingvejs, dēvējot viņu par vienu no saviem rakstniecības skolotājiem.

Platonovs Rietumos pieder pie tiem krievu rakstniekiem, kurš joprojām ir aktuāls tieši Krievijas kara pret Ukrainu apstākļos, kad daļa krievu autoru tiek kancelēti viņu imperiālistisko uzskatu dēļ. Platonova sociālkritiski patiesos, komunisma ideju atmaskojošos darbus „Čevengura”, „Būvbedre” un „Juvenīlie ūdeņi” Krievijā izdeva, tikai sākoties perestroikai. Šos Platonova darbus Latvijā publicēja žurnālos „Avots” un tā krievu versijā — „Родник”.

Daudzos Platonova darbos suģestējoši atsedzas smalkjūtīgā un sirsnīgā empātija pret visu dzīvību, tajā skaitā arī pret to, ko parasti mēdz uzskatīt par nedzīvu, viņš raksta par cilvēka un dabas ciešo un mūžīgo sasaisti. Platonova humānisms un eksistenciāli filozofiskais pasaules skatījums, viņa cilvēka un cilvēcības koncepti atklājas viņa gan prāta, gan sirds varoņos (pēdējie dominē), un — tas ir ļoti būtiski — bērns Platonovam ir kā nākotnes gaidāmā harmoniskuma simbols un iemiesotājs.”

Literatūrzinātnieks Viesturs Vecgrāvis

Tulkojis Sergejs Moreino